Baikdžorings
Baikdžorings – bezsniega sezonas jeb drailenda kamanu suņu sporta veids, kurā suns velk velobraucēju. Baikdžorings ir visātrākais no kamanu suņu sporta veidiem.
Ja vēlaties piedalīties sacensībās, rūpīgi iepazīstieties ar sacensību nolikumu. Tajā mēdz iestrādāt īpašas prasības attiecībā uz ekipējumu, suņu un dalībnieku vecumu.
Ekipējums
1. JOSTA (ne tievāka kā 7 cm mugurpusē un sānu daļā), ja stiprina suni pie velobraucēja. Pavadu var stiprināt arī pie velosipēda rāmja zem stūres.
2. PAVADA. Tajā jābūt iestrādātam elastīgam posmam (izstieptā veidā 2,5–3 metrus gara).
3. IEMAUKTI sunim (tiem jābūt polsterētiem).
4. VELOSIPĒDS (ieteicams kalnu velosipēds). Noteikti ar labām bremzēm, bez metāliskiem dubļu sargiem. Lietojot velokurpes, kas paredzētas klipšpedāļiem, velokurpju priekšpusē nedrīkst būt izvirzījumi.
5. Var tikt izmantota arī tā sauktā MAKŠĶERE (ierīce, kas palīdz novērst pavadas ieraušanu priekšējā ratā gadījumos, ja pavada atslābst).
Suņu vecums
Pirmos treniņus atkarībā no suņa fizioloģijas sāciet ar nelielu slodzi. Vienmēr domājiet līdzi, vai fiziskā slodze jūsu sunim un vecumam ir adekvāta, konsultējieties ar audzētāju, veterinārārstu un pieredzējušiem sportistiem, kas nodarbina attiecīgās šķirnes suņus. Maksimālais vecums sunim nav ierobežots, tomēr lielākoties aktīvais sporta vecums ir līdz 7 gadu vecumam. Ja sunim ir laba veselība un vēlme turpināt sportiskas nodarbes, samērīgas slodzes gadījumā suns var tikt nodarbināts līdz pat 12 gadu vecumam (atsevišķās sacensībās suņi, kas vecāki par 10 gadiem, var piedalīties tikai ar veterinārārsta izdotu izziņu par atbilstošu veselības stāvokli).
Suņu šķirne
Jebkuras šķirnes vai bezšķirnes suns, kura fizioloģija paredz iespēju vilkt attiecīgo svaru, piemēram, dobermanis, beļģu aitu suns (malinua), Sibīrijas haskijs, vācu īsspalvainais putnu suns utt.
Sezonalitāte – pavasaris, vēsas vasaras, rudens.
Baikdžoringa kritēriji:
1. Skrējiens drīkst notikt tikai pa zemes ceļiem, takām, smalkas grants ceļiem, tikai īslaicīgi var šķērsot cietā seguma vietas. Pēc katra skrējiena ieteicams pārbaudīt suņa ķepas un vērot, vai suns neklibo.
2. Skrējienam slodzē (velkot braucēju) vajadzētu notikt, ja gaisa temperatūra nepārsniedz +16 C0 (atsevišķām sugām vai suņu īpatņiem, iespējams, temperatūrai būtu jābūt vēl zemākai, piemēram +12 C0. Augstu temperatūru gadījumā tiek nopietni apdraudēta suņa veselība vai pat dzīvība). Vērojiet savu suni, vienmēr pēc skrējiena uzreiz nodrošiniet iespēju sunim padzerties ūdeni, ēnainu vietu, kur atdzesēties (vai peldi ūdenī, ja sunim šī nodarbe patīk). Lai izvairītos no pārkaršanas, var trenēties kopā ar suni agri no rīta vai vēlu vakaros.
3. Treniņam ir jābūt pozitīvu emociju gaisotnē (suni nedrīkst rupji lamāt, sist utt.). Visas kļūdas, ko pieļauj suns, ir jūsu kļūdas, un suns nav vainīgs, ja kaut ko izdarījis nepareizi.
4. Izvērtējiet objektīvi savu un suņa veselības stāvokli pirms slodzes skrējiena. Ja nepieciešams, konsultējieties ar veterinārārstu, lai pārliecinātos, ka sunim nenodarāt sāpes.
5. Slodze treniņos tiek paaugstināta un samazināta pakāpeniski.
6. Vienmēr pasakiet sunim paldies par veikto darbu.
7. Suns nedrīkst apdraudēt vai uzbrukt citiem suņiem vai cilvēkiem.
8. Brauciena laikā ieteicams lietot ķiveri un cimdus.
9. Diennakts tumšajā laikā, dodoties treniņā, lietojiet atstarotājus gan sev, gan sunim.
10. Trases garums sprinta sacensībās parasti ir 4–7 km. Treniņu trasēm nevajadzētu būt garākām, ja tās tiek veiktas maksimālajā ātrumā. Vienmērīgi un lēni pārbraucieni var būt ļoti gari, tomēr ieteicams ik pa laikam suņus treniņa laikā padzirdīt.
Treniņu metodes
Sunim jau jābūt apmācītam vilkt, pagriezties pēc komandas un apstāties (skatīt metodes pie tēmas “Kanikross”). Suns, kurš, reaģējot uz nelieliem kairinātājiem, lec sāņus, var izraisīt negadījumu. Sāciet ar labi aprīkotu velosipēdu un tikai vienu suni. Vienmēr paturiet prātā iespējamos riska faktorus maršrutā. Sākot apgūt baikdžoringu (un vēl ar ne tik labi apmācītu suni), var notikt dažādi negadījumi, piemēram, ritenis var pārbraukt pāri pavadai, un tā var sapīties priekšējā ratā. Brauciena laikā jākoncentrējas, gan mēģinot paredzēt jūsu suņa rīcību, gan apkārtējās vides faktorus. Novērst skatiens dažas sekundes no suņa, lai papriecātos par jaukiem dabas skatiem, var beigties ar kritienu, tāpēc labāk maksimāli atturieties no apkārt skatīšanās, līdz labāk iepazīsiet gan apkārtni, gan jūsu suņa paradumus un raksturu.
Ir iespējams nopirkt dažāda veida ierīces, ar kuru palīdzību suns tiek piestiprināts pie riteņa. Izvairieties no visām tām ierīcēm, kas neļauj sunim skriet tieši riteņa priekšā. Pavadu var stiprināt vai nu pie braucēja gurnu jostas, vai velosipēda centrālās ass (nekādā gadījumā pie stūres roktura). Ja suni stiprina pie velosipēda, suņa vilkmes spēks ir vienā līmenī ar velosipēdu.
Velkoša suņa spēks liek jūsu gravitācijas centram, esot uz velosipēda, pārvietoties augstāk un vairāk uz priekšu. Šī atšķirība jums jākompensē ar sava ķermeņa atvirzīšanu vairāk atpakaļ. Arī uzkāpt uz velosipēda ieteicams tikai tad, kad suns priekšpusē pavirzījies tik tālu, ka pavada starp jums ir nostiepta, pretējā gadījumā, sunim dažus metrus ieskrienoties, rāviens var būt tik spēcīgs, ka var jūs noraut no velosipēda, vai arī velosipēdu izraut no rokām.
Pavada jāizvēlas no viegla, izturīga un ātri žūstoša materiāla. Vienā pavadas galā atrodas karabīne, kas savienojas ar suņa ekipējumu, otrā galā ir cilpa, kas savienojas velosipēdu vai gurnu jostu. Pavadā obligāti jābūt iestrādātam elastīgam posmam, kas slāpē suņa rāviena spēku, mazinot risku sunim savainot sevi vai arī velobraucēju.
Video vizualizācijai: